Šī ziema daudziem ir likusi atcerēties, ko nozīmē īsts sals un pamatīga sniega sega. Janvāra aukstums šoreiz nav bijis tikai īss mirklis, bet gan nostiprinājies uz vairākām nedēļām.
Termometra stabiņš vietām noslīdējis pat līdz -30 grādu atzīmei, kas mūsdienu ziemām ir diezgan neparasti. Tomēr speciālisti mierina, ka šādi laikapstākļi nav nekas nebijis vai bīstams.
Vai šī ziema tiešām ir neparasta?
Zinātnieki norāda, ka pašreizējais aukstums šķiet kaut kas ārkārtējs tikai tāpēc, ka pēdējos gados esam pieraduši pie ļoti maigiem laikapstākļiem. Dažreiz ziemas mēnešos sniegu vispār neredzējām, un temperatūra turējās ap nulli. Klimatologi skaidro – ja mēs paskatītos 30 vai 40 gadus senā pagātnē, redzētu, ka šādas ziemas bija pilnīgi normāla parādība. Toreiz katrā desmitgadē bija vismaz trīs vai četras šādas sezonas, kad sals turējās ilgi un stabili.
Pēdējā desmitgadē izteiktāks aukstums bija vērojams ap 2010. gadu. Kopš tā laika bargs sals pie mums parasti iegriezās tikai uz nedēļu vai divām. Šis gads izceļas ar to, ka aukstums ir pastāvīgs un neatkāpjas jau labu laiku. Tas vienkārši atgādina mūsu ziemeļnieku dabu, pie kuras pamazām atkal jāsāk pierast.
Kad varam gaidīt pirmo siltumu
Pieredzējuši dabas vērotāji, analizējot zīmes dabā, uzskata, ka pavasaris pie mums nesteigsies. Februāris joprojām solās būt ziemīgs, un februāra sākumā, ap Meteņiem, iespējami pat ļoti stipri sala viļņi. Zīmes rāda, ka ziema šogad “iekodīsies” pamatīgi un nelaidīs vaļā tik drīz. Pat martā jārēķinās ar svārstīgu temperatūru, un ziema var atgādināt par sevi vēl vairākas reizes.
Īstais siltums, kad temperatūra dienā varētu sasniegt ap +15 grādiem, visticamāk, parādīsies tikai aprīļa otrajā pusē. Līdz tam brīdim naktīs joprojām var būt mīnusi un pa laikam var uzsnigt arī sniegs. Šāda situācija nav nekas jauns – piemēram, 2013. gadā vēl aprīļa vidū cilvēki aktīvi slēpoja, bet pēc tam strauji iestājās pavasaris ar lieliem paliem.
Kā aukstums ietekmē dabu
Daudzi uztraucas par to, kā šādā salā klājas putniem, dzīvniekiem un kukaiņiem. Dabas vērotāji gan mierina, ka lielākā daļa kukaiņu droši guļ zem sniega segas un viņiem nekas nedraud. Lai tie izsaltu, būtu vajadzīgs kailsals zem -20 grādiem bez jebkāda sniega.
Dzīvnieku un putnu pasaulē notiek dabiskā atlase. Tie, kas bija pārāk pieraduši pie pēdējo gadu maigajām ziemām, šogad var ciest vairāk, taču tas ir veids, kā daba pati regulē līdzsvaru. Sniega biezums šogad nozīmē arī to, ka pavasarī zeme būs labi padzirdīta.
Kāda būs gaidāmā vasara
Senie ticējumi vēsta – ja ziema ir kārtīga un auksta, tad vasara mēdz to kompensēt ar siltumu. Novērojumi rāda, ka šī vasara varētu būt ražīga un patīkama. Īpaši labs laiks tiek prognozēts jūlijā un augustā. Pēc Jāņiem varētu sākties karstuma viļņi, kad temperatūra pakāpsies pat virs +30 grādiem. Lietus būs vairāk lokāls un īslaicīgs, iespējamas pērkona lietusgāzes.
Lasi vēl: No 3. februāra Latvijā gaidāms neierasts laikapstākļu posms: tas ilgs 330 stundas no vietas
Jūnija pirmā puse gan varētu būt nedaudz mainīga – siltas dienas mīsies ar vēsākām naktīm. Tomēr kopumā viss liecina par to, ka mūs sagaida īsta un karsta vasara. Savukārt rudens varētu būt garš un mierīgs, saglabājoties mēreni siltam līdz pat gada beigām.
Ja vasara sausa un bez lietus, es ar mieru kaut tikai uz 18 graadiem 🙂